P. Putniņa sadzīves komēdija ir viena no pirmajām viņa t. s. tautas lugām, kurā ar plašu tēlu klāstu tiek atklāta īsta tautas galerija Latvijas laukos. Izrādi veido daudzas ainas, kurās sulīgi attēlota kāda kolhoza, visticamāk, Piebalgas puses, sadzīve. Tur ir gan kāzas, gan bēres, sievu tenkas un strīdi, darbs, ikdienas problēmas. Dzīves plūdumam ir zināma līdzība ar Blaumaņa lugām, un radniecīgi ir arī reljefi veidotie raksturi, sadzīviskie notikumi. Luga sākas ar bērēm un beidzas ar kāzām, un tam ir zināma filozofiska slodze, jo ne cilvēka nāve, ne kāzas dzīves plūdumu neizmaina. Vienmēr kāds mirst, un vienmēr kāds precas. Uz kāzām ierodas tie paši cilvēki, kas izrādes sākumā ieradās uz bērēm, atskan tie paši izteicieni, spēlē tie paši muzikanti. Tiek pakritizēts Voldis, kas nez kāpēc brauc tālu prom mācīties, cilvēki priecājas un atzīst pazīstamo, saprotamo un kritizē un izsmej to, ko nesaprot.