Freimanis
Liepājas teātris
Freimanis ir emocionāla mirkļu kolāža par spilgtu mūziķi, kura dzīve balansēja starp leģendu un realitāti, dziesmām un tukšumu, kas palicis pēc viņa.
Freimanis ir emocionāla mirkļu kolāža par spilgtu mūziķi, kura dzīve balansēja starp leģendu un realitāti, dziesmām un tukšumu, kas palicis pēc viņa.
Bastardi Latvijas Nacionālajā teātrī atklāj jaunības idealismu un pretrunas. Gudra, emocionāla izrāde par brīvību, atbildību un robežu pārkāpšanu dzīvē.
Latvijas Nacionālā teātra izrāde Ko var cilvēks balstīta reālā krimināllietā, atklājot izvēļu, neizbēgamības un cilvēka spēka robežas Aukstā kara laikā.
Latvijas Nacionālā teātra izrāde Egles stāsti atklāj ģimenes saikņu trauslumu un spēku, atgādinot par tuvību, sapņiem un mīlestību, kas vieno pār laiku.
Latvijas Nacionālā teātra koncerts Dievišķās nejaušības godā Uldi Stabulnieku, atklājot viņa mūzikas spēku, sirsnību un laikmetīgo elpu komponista 80 gadu jubilejā.
Seši Šerloki Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī atklāj aizraujošu spēli visai ģimenei ar sešiem detektīvstāstiem, kur triumfē taisnība un asprātība.
Latvijas Nacionālajā teātrī iestudētā izrāde Klusums un troksnis atklāj jaunības brīvību, draudzības pārbaudījumus un pirmo mīlestību karuseļa virpulī.
Izrāde Kritiens augšup Jaunajā Rīgas teātrī balstās Joahima Meierhofa grāmatā, atklājot ceļojumu pie mātes un aktiera profesijas spožo un tumšo pusi.
Latvijas Nacionālā teātra izrāde Viss par Ievu atklāj slavas un karjeras cenu, stāstot par jaunības ambīcijām, paaudžu maiņu un dzīves baudas trauslumu.
Rīgas Krievu teātra komēdija Bolderāja atklāj kāzu viesību drāmas un smieklus, kad pagātne saskaras ar tagadni un noslēpumi nāk gaismā negaidītiem pavērsieniem.
Latvijas Nacionālais teātris
Fenomenāls koncerts, Mārtiņš Brauns ar to lepotos! Spēks, eksplozivitāte un milzīga mūziķu un aktieru pašatdeve no pirmās minūtes. Ditai Lūriņai ir izdevies koncertā atklāt Mārtiņa Brauna emociju trauslumu, dauzonību un pretstāvēšanu radošā gara apspiestībai. Koncerta beigās pirmo reizi bija sajūta, ka vēlos gan raudāt, gan dejot vienlaicīgi. Tas ir jāpieredz katram! Paldies visai radošajai komandai!
Jaunais Rīgas teātris
Ļoti interesanta, dziļa un filozofiska izrāde par cilvēkiem. Kā mums tik dažādiem būt kopā, sadzīvot gan pašiem ar sevi, gan saviem tuvākajiem. Ir daudz par ko domāt. Skatuves iekārtojums 10 no 10, ļoti patika muzikālais noformējums, režisora darbs un aktieri lieliski. Paldies!
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris
Ļoti žēl izniekoto teātra resursu, žēl izniekotā literārā materiāla, žēl sava izniekotā laika. Iedevu “četras acis” Kairišam par centību un Veronikai Plotņikovai par vienīgo godīgo aktierdarbu. Šo izrādi iesaku vien tiem, kuri redzējuši Tīrona Ļeņina pēdējo eglīti JRT - būs interesanti salīdzināt. Tīrons lika lietā zināšanas, talantu, sarkasmu, rūpīgi piemeklētus aktierdarbus, korektu, ilustratīvu scenogrāfiju un cilvēcisku cieņu pret savecējušo komunistu “vadoni”, kamēr Kairiša darbs ir nicinošs un naidpilns pret visu krievu nāciju, kas inteliģentam cilvēkam nepiedien. Tas, kā finālā krievi mirst, sadzērušies Ļeņina līķa indi, nerada skatītājos cerēto katarsi, jo izrādes garumā banalitāte seko banalitātei… Plotņikova cieņpilni izspēlē Raņevskas pērkamību visās jomās, upurējot dēlu(dēlus?), kura pelnus bezgalīgi ilgi mēģina savienot ar asiņaino (izvaroto?) klēpi, bet Lopahins nenolasās ne kā Putins ar viņa alerģiju uz ķiršu dārzu(Eiropu?), ne kā mazizglītots oligarhs un uz izrādes beigām kā tēls gluži vienkārši ir apnicis. Ievainotā karavīra kārts nekļūst par trumpi. Pelēkais likteņa/nāves tēls, kas griež uz riņķi Krieviju kā milzu noslēgtu mucu, neatbilst mērogam un izskatās pēc bomža parastā…