Komanda

"Ja kāds man prasa, kāpēc "Indrāni", es īsti nezinu, ko atbildēt, jo – ko gan citu šobrīd? Par mūsu saknēm, cik mēs esam bagāti un spēcīgi, un ka mēs to drusciņ esam aizmirsuši.

Patīkami redzēt, ka arī teātra cilvēki iesaistās šajos līdzsvara meklējumos un dara to tik atraktīvi un atjautīgi, neskādējot izrādes dramatiskajam plūdumam, kā Jaunais Rīgas teātris (JRT) savā jaunākajā Blaumaņa iestudējumā.

Jaunais Rīgas teātris saprot, ka Latvija ir mainījusies un mainīsies, bet viņš arī ļoti skaidri jūt, ka pārmaiņas bez mīlestības kļūst par kailcirti.

Lai gan "Indrānu" centrā ir sāpīgs paaudžu konflikts un ir acīmredzamas norādes uz kliedzošām sociālpolitiskajām aktualitātēm, Gerda Lapoškas izrādes temporitms ir mierīgs un atmosfēra – silta.

Katrā ziņā gan Gerda Lapoškas nopietnais darbs, gan Monikas Korpas radītā metaforiskā tēlainība un viss izrādes kopums raisa daudzveidīgu asociāciju un pārdomu slāņus un rosina gaidīt radošās komandas nākamos iestudējumus.

Režisora Gerda Lapoškas pirmais lielās formas iestudējums Indrāni Jaunajā Rīgas teātrī miksē pagātni un šodienu, vairoties no etnogrāfisma, bet izrādot cieņu Blaumanim