Dzīve-sapnis divās daļās

Lauku īpašums palicis bez saimnieka. Sabrauc radinieki/mantinieki, un… sākas. Vecais stāsts mūslaiku Latvijas kontekstā.

Ingas Ābeles lugā melodramatiskās un citas kaislības par attiecībām, naudu, ģimenes lietām iegūst poētisku un eksistenciālu vispārinājumu un top par metaforu tautai, kuras sākums un beigas ir viena liela mistērija. Lugas tēli – kā veļi, kas klīst pa novītušu puķu pļavām, visapkārt migla, un nevar saprast: vai tas ir vēls vakars vai agrs rīts.

“Ja mēs varētu pie aizgājušo latviešu dvēseļu kalna piespiesties kā pie siena kaudzes, kur smaržo savītušas visas pļavas zāles un puķes, tās mums varētu daudz ko izstāstīt.” (Edvarts Virza)