Krievu rakstnieka Mihaila Bulgakova saistība ar Rīgu neaprobežojas vien ar viesiem zināmo faktu, ka šeit ir dzimusi viņa dzīvesbiedre Jeļena (dzimusi Ņurenberga), kura, pēc daudzu literatūrzinātnieku domām, ir kalpojusi par galveno – Margaritas prototipu slavenajā romānā “Meistars un Margarita”, bet dzīvē – par rakstnieka literārā mantojuma sargātāju. Daudziem nav zināms fakts, ka tieši mūsu pilsētā pirms 80 gadiem, 1933. gadā, uz Rīgas teātra skatuves pirmo reizi tika iestudēta a Mihaila Bulgakova luga „Svētuļu jūgs” par dižo franču komēdiju autoru Moljēru. Toreiz izrādes nosaukums bija „Kunga komedianti”.

Sākotnēji autors savu sacerējumu bija paredzējis teātrim „MHAT” 1930. gada 19. janvārī viņš veica lugas lasījumu teātrī, un tika nolemts to iestudēt, bet 18. martā „Glavrepertkom” (Galvenā repertuāra komiteja) lugu iestudēt aizliedza. Un tikai trīs gadus vēlāk pēc Bulgakova sarunas ar Staļinu un Maksima Gorkija aizstāvības vārdiem lugu atļāva iestudēt. Taču izrāde tika iestudēta tikai 1936. gadā un pēc septiņām izrādēm tūlīt arī aizliegta.

1933. gadā par Rīgā iestudētās izrādes režisoru kļuva Rūdolfs Ungerns, bet galveno lomu nospēlēja Jurijs Jurovskis. 1970. gadā šo pašu lugu iestudēja Leonīds Beļavskis, nosaucot savu iestudējumu „De Moljēra kunga dzīve”. Savā 130. dzimšanas dienā Rīgas Krievu teātris atklāj sezonu ar mākslinieciskā vadītāja Igora Koņajeva izrādi. Šis būs trešais lugas „Svētuļu kabala” iestudējums uz Rīgas skatuves, kura nosaukums pilnībā atbildīs paša Mihaila Bulgakova vēlmei, kas kādreiz tika izklāstīta vienā autora vēstulē „Krievu teātrī Rīgā „Moljēru” izrāda ar nosaukumu „Kunga komedianti”, tomēr pareizāk būtu bijis lugu nosaukt „Kunga komediants”.

Ievērojama cilvēka dzīve vienmēr izraisa īpašu uzmanību. Un, ja tās vēl ir attiecības starp diviem izciliem cilvēkiem – Saules karali (Ludviķis 14.) un dramaturgu Moljēru, kura bisti Francijas akadēmijā rotā uzraksts „Viņa paša slavai vairs nekas nav vajadzīgs. Viņš ir nepieciešams mūsu slavai”, – tad jau tas ir divtik interesanti. Abi tiecās pēc ideāla. Viens izveidoja varenu monarhiju, otrs – izcilu teātri. Un tā – Kungs un viņa komediants satiksies intrigu, kaislību, notikumu – reizēm smieklīgu, reizēm dramatisku un ļoti skumju – bagātā dzīvē uz skatuves.