Pēc 50 gadiem Imanta Kalniņa “Lilioma dziesma” jaunākajai šīs lugas interpretācijai kļūst par Nacionālā teātra himnu. Tomēr interesanta tā ir arī faktu, ka pirmoreiz režisors atļaujas atkāpties tālu no lugas pamatteksta un sacer īpašu režisorisku prologu, parādot karuseļa iekšā saucēja Lilioma “darba vietu” – pašu karuseļa pasauli ar nažu rijējiem, burvju māksliniekiem, vēderdejotājiem, mūziku un dziesmām.

Kritika neslavē pašu iestudējumu, bet četrus galveno lomu tēlotājus. Mirdzai Šmithenei Jūlijas lomā veltīts vārds ģeniāli “Viņa sasniegusi lielāko mākslā – valdzinošo vienkāršību.”