Sapņu tulkotāju sekta
Jaunais Rīgas teātrisPirmo jauniestudējumu Lāčplēša ielā – izrādi “Sapņu tulkotāju sekta” pēc Milorada Paviča romāna "Hazāru vārdnīca" – veido teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis: “Septiņus gadus, kopš bijām prom, domājām un nevarējām izdomāt, ar kādu izrādi atklāt jauno Jauno Rīgas teātri? Tas nebija viegli, jo gribējās atrast ideju un materiālu, kam vajadzēja atbilst pārāk daudz kritērijiem. Lai tur būtu lomas visiem JRT aktieriem. Lai tā būtu izrāde arī par mūsu, Jaunā Rīgas teātra, kompāniju un tās vēsturi. Lai tā būtu izrāde par aktiera un teātra dabu. Lai tā būtu izrāde arī par trauksmaini sarežģīto laiku, kurā dzīvojam. Lai šī izrāde būtu metafora arī par Latvijas likteni un tās iespējamo nākotni. Lai šī izrāde būtu ceļojums laikā un telpā, apkārt visai pasaulei un cauri visiem laikiem. Lai tajā krustotos visas cilvēka dzīves horizontāles un vertikāles. Lai tā izrāde būtu poētiska un lai tās teksts būtu ar visaugstāko literatūras zelta provi. Uzdevums atrast šādu materiālu var likties neiespējams. Bet mums tas izdevās. Milorada Paviča romāns "Hazāru vārdnīca" deva iedvesmu šai JRT atklāšanas izrādei. Tas ir stāsts par kādu senu un teiksmainu tautu, hazāriem, kuri patiešām dzīvoja pirms 1000 gadiem, apmēram tai pašā teritorijā (starp Kaspijas un Melno jūru), kur tagad Ukrainā izšķiras pasaules un arī mūsu liktenis. Un visbeidzot. Bija svarīgi, lai šajā izrādē būtu tas, ko mums JRT patīk darīt vislabāk. Darīt, ko tādu, ko neesam nekad darījuši pirms tam.”
Galerija
Komanda
Performanti
Radošā komanda
| Autors | Milorads Pavičs |
| Horeogrāfs | Alvis Hermanis |
| Kostīmu mākslinieks | Alvis Hermanis |
| Režisors | Alvis Hermanis |
| Dramatizētājs | Alvis Hermanis |
| Gaismu mākslinieks | Oskars Pauliņš |
Skatītāju vērtējums
Kritiķu viedoklis
Atliek režisora domai sekot, pieņemt vai noraidīt to. Transformēt, diskutēt, iekļaut citos kontekstos to nav iespējams.
Iestudējuma galvenais pievilcības spēks ir tā mainīgajā atmosfērā, kuru uzburt palīdz ne tikai gandrīz nerimstošais mūzikas celiņš, bet arī Oskara Pauliņa gaismu partitūra, kas faktiski tukšajā skatuves telpā pilda scenogrāfijas funkciju.
Izrādi, ar ko Jaunais Rīgas teātris (JRT) iegriež savas jaunās virpuļdurvis kā sava veida teleportēšanās mehānismu citā – teātra – pasaulē un atver priekškaru, var dēvēt arī par Hermaņa bilžu ābeci.
Rakstīt par izrādi, ar kuru Jaunā Rīgas teātra mākslinieki atgriežas vēsturiskās ēkas jaunajā veidolā, ir tikpat kā mēģināt pāris lapiņās ietilpināt Dziesmusvētku sajūtas. Pats galvenais ir svētki.
Alvja Hermaņa izrādē “Sapņu tulkotāju sekta” Jaunā Rīgas teātra aktieri ļoti organiski iestrādā teksta saturu kopējā tēla kodolā.
Jāatzīst, ka tāpat kā “Hazāru vārdnīcu” arī izrādi varētu skatīties no sākuma līdz beigām vai pretējā virzienā, vai arī tikai atsevišķus tās fragmentus, gūstot pilnīgu priekšstatu par visu izrādi.
"Sapņu tulkotāju sektas" pieredzējums trīs stundu garumā uztverei liek saspringt brīžos, kad skatuves telpā no aktieru ķermeņiem izveidojas negaidīta figūra vai kustību raksts, tomēr lāgiem uzmanība atslābst, jo notiekošais šķiet iepriekš paredzams.
Uz Jaunā Rīgas teātra (JRT) pirmizrādi “Sapņu tulkotāju sekta” sanākušajām Latvijas prominencēm tika parādīts, ka viņu nākotnes izredzes tikpat neskaidras kā kuram katram mirstīgajam skatītāju zālē un ārpus tās.
Jaunā Rīgas teātra rekonstruētās ēkas atklāšanas izrāde Sapņu tulkotāju sekta ir visas trupas mijiedarbība, un skatītāji kļūst par rituāla lieciniekiem