Redzēt, kā Keišs spēlē Smiļģi, mums, skatītājiem, ir izcila veiksme teātrī sastapt ko neikdienišķi lielu, pat ģeniālu, fenomenu “trīs vienā”, ko veido talants pilnā plaukumā, enerģija un artista harismātiska personība.

Režisora Gata Šmita izrādes Meklējot Spēlmani fokuss ir negaidīts, oriģināls un iepriecinošs – nevis restaurēt reiz bijušu un zudušu teātra notikumu, bet gan pētīt personības, zīmes un apstākļus, kas netieši šo notikumu izraisījuši.

Jaunā Rīgas teātra izrādes Meklējot Spēlmani veidotāji uztaustījuši mistisko triju mākslinieku savienību

Gatis Šmits nepretendē uz nostalģisku atmiņu atdzīvināšanu ar atmosfēras starpniecību. Izrādes komanda godprātīgi centusies izskaitļot vēstures nezināmos, un rezultātā tapis uzvedums, kas īstenojies trīs žanros.

Vai Gatis Šmits ir sasniedzis paša izvirzīto mērķi izsekot Spēlmaņa ģenēzei Latvijas teātrī? Es teiktu – jā, jo triju mākslinieku likteņu savijums ir nebijis skata leņķis. Vai izrādē ir izrauti no aizmirstības tie, kas jau sastinguši par leģendām? Gan jā, gan nē. Jo vitāli tēli ir radīti.

Jaunā Rīgas teātra iestudējums “Meklējot Spēlmani” kā kultūrvēstures “tīra manta” nāk pie skatītāja tieši laikā. Pēc valsts simtgades svinību noplakušajām putām, kur daļu bagātās programmas veidoja formāli pasūtījumi, šis darbs piedāvā autentiskuma garšu un ieceri, kas radusies no iekšējas nepieciešamības sajūtas.