Pērs Gints
Latvijas Nacionālais teātrisŠodien cilvēku dzen uz priekšu daudz izaicinājumu, kas liek meklēt ko jaunu, nekad nebijušu un liek aizmirst kaut ko nelielu un necilu. Pašu galveno. Mājas. Cilvēkus, kuri tevi mīl un tev uzticas. Mīts par mūžīgo atgriešanos nav fikcija, bet emocionāla realitāte. Kādās mājās mēs atgriežamies? Vai mēs tās vēl atpazīstam? Un vai tās vēl atpazīst mūs? Varbūt kaut kur vēl skan vientuļa Solveigas balss, kas liek asinīm mūsu dzīslās kaut uz brīdi sastingt.
Komanda
Performanti
Radošā komanda
| Autori | Edvards Grīgs Henriks Ibsens |
| Horeogrāfe | Elīna Gediņa |
| Kostīmu māksliniece | Krista Vindberga-Auzniece |
| Režisors | Viesturs Kairišs |
| Gaismu mākslinieks | Oskars Pauliņš |
| Muzikālā noformējuma autors | Voldemārs Johansons |
| Scenogrāfs | Reinis Dzudzilo |
Skatītāju vērtējums
Kritiķu viedoklis
Tēls, ko nav iespējams noturēt uz vietas, kas raujas prom uz pasaules virsotnēm, aizmirstot pats savu patību
Vai saprātīgo cilvēku cerība ir tikai traģēdijas apjausma? Ja tā, tad ko ar šo apjausmu iesākt, lai tā līdzētu mainīt pasauli?
Es teiktu, ka šī ir izrāde vīriešiem. Sievietes, manuprāt, biežāk un ātrāk definē, kas tad ir viņu dzīves jēga, un tad tam arī tic. Arī tad, ja aplam definēts.
Izrāde sākas ar ilgu ainu, kurā mums piedāvā lūkoties līdz vidum kailā Ulda Anžes mugurā. Kā te, tā tālāk izrādē var tikai apbrīnot aktiera sportisko, izcili trenēto ķermeni, viņa fizisko veiklību.
Režisors Viesturs Kairišs neliedz Pēram Gintam žēlsirdību, bet nebīstas būt sentimentāls un didaktisks
Spēlmaņu Nakts 16/17 nominanti