Izrāde, kurā desmitgadīgais Emīls no Neištates vilcienā dodas uz Berlīni pie vecmāmiņas, top apzagts un pēc tam kopā ar no jauna iepazītajiem draugiem ķer zagli, stāsta, ka “katrs kārtīgs puika dara to, kas viņam jādara”, ka tikai kolektīvā ir spēks, ka grūtā brīdī ikvienam ir jāpalīdz savam līdzcilvēkam, personiskās intereses atbīdot otrajā plānā. Un, otrkārt, cilvēkam ir vajadzīga jūtīga, atsaucīga, visam labajam atvērta sirds, tad labais, par spīti visām grūtībām un sarežģījumiem, triumfēs.

Uz skatuves līdzās profesionāliem aktieriem ir gandrīz 30 Berlīnes “puikas” dažādās vecuma grupās. 

Ponija Cepurīte – Emīla māsīca – noskatījusies kā koķetē jaunas dāmas, to atdarina savā uzvedībā, bet izšķirīgos momentos viņa vienmēr skaidri zina, kas un kā būtu darāms. Turklāt viņai patīk šos padomus sniegt arī Vecmāmiņai.