1968. gadā tiek pieņemts lēmums uzticēt nākamo atjaunojumu Žanim Katlapam, kas taptu par godu teātra 50 gadu jubilejai. Tiek apstiprināts viņa lomu dalījums, kas sola interesantus aktierdarbus – Antonijas loma līdzās Elzai Radziņai iedalīta toreiz jaunajai, teātrī darbu tikko sākušajai Astrīdai Kairišai, Elīnas lomā paredzēta Antra Liedskalniņa un Rasma Garne, Dūdaru spēlētu gan pats režisors, gan Imants Adermanis, Aleksis būtu Kārlis Trencis un Juris Pļaviņš. 13. novembrī aktieri sapulcējās uz pirmo mēģinājumu, bet atskan telefona zvans, kas pavēsta, ka režisors miris. Uzlicis vārīties rīta kafiju, iegājis istabā pēc "Skroderdienu" eksemplāra, kas stāvējis atvērts uz galda, un palicis pusceļā pēc tā.

Izrāde, daļēji mainot sastāvu, tomēr tiek iestudēta, to veido Alfreds Jaunušans un Mihails Kublinskis, respektējot iepriekšējo A. Amtmaņa-Briedīša iestudējumu. Būtiski pieminēt Veltu Līni, kas nospēlē Antoniju un Dūdaru – Imantu Adermani. Bet pati izrāde palikusi vēsturē kā mazliet konservatīva vecās izrādes versija.