Nacionālajā teātrī pirmizrāde notiek 1921. gada 17. martā un ir veltīta aktrises Lizetes Iesmiņas-Mihelsones 25 gadu skatuves jubilejai, jo aktrise izvēlējusies Antonijas lomu jubilejas atzīmēšanai. Tobrīd neviens nenojauš, ka luga kļūs par Nacionālā teātra vizītkarti.

Vairāki aktieri spēlē tās pašas lomas, ko spēlējuši pirmuzvedumā Rīgas Latviešu teātrī 1902. gadā, tā izrādes režisors Aleksis Mierlauks pats spēlē arī Dūdaru, Berta Rūmniece Pindacīšu, bet Jūlija Skaidrīte Elīnu, kaut viņai ir jau piecdesmit gadu.

Izrādes centrā tomēr izvirzījušies Antas Klints Zāra un Alfreda Amtmaņa-Briedīša Joske.