Nikolajs Gogolis

Nikolajs Gogolis (Nikolai Vasilyevich Gogol) bija izcils 19. gadsimta krievu rakstnieks, dramaturgs un humorists, kurš dzimis 1809. gada 1. aprīlī Sorčinci, netālu no Poltavas (tagadējā Ukraina), un miris 1852. gada 4. martā Maskavā​.

Gogolis ir pazīstams ar saviem darbiem, kas ievērojami ietekmējuši krievu literatūras attīstību, ieskaitot romānu "Mirušās dvēseles" (1842) un stāstu "Šinelis" (1842). Viņa darbi, piemēram, luga "Revidents" (1836) un romāns "Tarass Bulba" (1835), izceļas ar satīrisku pieeju un detalizētu sociālo problēmu attēlojumu​.

Gogolis uzauga Ukrainas laukos, un viņa rakstniecība bieži vien atspoguļo Ukrainas folkloru un kultūru. Viņa pirmie panākumi nāca ar stāstu krājumu "Vakari ciematā pie Dikankas" (1831-1832), kas guva lielu atzinību. Vēlāk viņš iepazinās ar slaveno krievu dzejnieku Aleksandru Puškinu, kurš kļuva par viņa draugu un ietekmētāju​.

Gogolis bieži vien tika pārprasts un kritizēts par saviem darbiem, īpaši par viņa viedokļiem sociālajos un politiskajos jautājumos. Viņš piedzīvoja garīgu krīzi un pievērsās reliģijai, kas beidzot noveda pie viņa nāves pēc stingras badošanās 1852. gadā​. Gogola darbi joprojām ir nozīmīgi literatūras vēsturē un iedvesmo daudzus autorus visā pasaulē.