Ieva Struka

Ieva Struka (1974) ir teātra zinātniece un praktiķe. Pēc teātra zinātnes studijām Latvijas Universitātē (1992–1997) strādājusi Valmieras Drāmas teātrī (1996–2001) un Latvijas Nacionālajā teātrī (no 2004) kā literārās daļas vadītāja un padomniece repertuāra jautājumos, rūpējoties par mākslinieciski augstvērtīga un sabiedriski nozīmīga literārā materiāla aktualizēšanu un īpašu uzmanību pievēršot Latvijas un Baltijas autoru darbiem teātra repertuārā. Pētnieciskajā darbībā pievērsusies režisora Pētera Pētersona daiļrades izzināšanai, publicējot monogrāfiju (2000) un sastādot atmiņu krājumu (2003). Veidojusi analītisku interviju grāmatu sadarbībā ar režisori Māru Ķimeli (2007). Uzrakstījusi Latvijas Nacionālā teātra vēsturi, kas balstīta arhīvu un dokumentu studijās (2009). Sakārtojusi un komentējusi dramaturga Gunāra Priedes Rakstus piecos sējumos (2013–2017), kuros ietvertas rakstnieka dienasgrāmatas, vēstules un lugas. Aktīvi iesaistījusies sabiedriskajās norisēs, bijusi Latvijas Radošo Savienību padomes valdes priekšsēdētāja (2011–2013) un Latvijas Kultūras Ministrijas Teātra padomes locekle (no 2014). Tikusi nominēta 2023. gada Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā "Spilgtākais darbs literatūrzinātnē" par monogrāfiju "Par skaisto un aplamo dzīvi", kas vēsta par mākslinieku un rakstnieku Anšlavu Eglīti.