Pēc Antona Čehova darba motīviem.

Kopā ar provinces meiteni, vārdā Marija, centīsimies noskaidrot, kas notika pirms vairākiem gadiem, kad nošāvās viņas draugs Kostja. Kāds bija iemesls jaunam cilvēkam – māksliniekam – atteikties no dzīves? Tas būs ceļojums atmiņās, Marijai (Mašai) cenšoties restaurēt notikumu gaitu un atminoties cilvēkus, kuri bija iesaistīti Kostjas dzīvē. Galu galā tas ir stāsts par mums – māksliniekiem –, kuri alkst pēc atzinības un mīlestības, kuriem ir daudzjaunības ambīciju, bet tās slāpē un ietekmē ikdienas notikumi. Tas ir vēlējums mums pašiem nepazust fantāziju un ambīciju haosā un atrast savu ceļu mākslā. Būt brīviem un vitāliem savā jaunības degsmē, to nepazaudēt un nesalūzt pie pirmās neveiksmes. Šī izrāde ir kā laboratorija un pētījums, kas balstīts Antona Čehova lugā “Kaija”. Daudzi teiks, ka tas nav Čehovs, un tā arī ir! Tas ir mūsu mīlestības stāsts citam pret citu, pret mākslu un paradoksālajiem Čehova tēliem.

LKA “Dramatiskā teātra aktiera mākslas” 4. kursa studenti dažādās formās asociatīvi spēlējas ar Čehova lugu. Izrāde tapusi, meklējot atbildes daudziem jautājumiem. Kā ir būt māksliniekam? Ko nozīmē būt brīvam mākslā? Kas ir teātris un jauno formu meklējumi? Kas ir mākslinieka sūtība? Vai atzinība veido mākslinieku, vai ieved rutīnā? Šos jautājumus uzdod jaunie mākslinieki, dzīvojoties Čehova tēlos un reflektējot par savu nākotni un cerībām. Uz visiem jautājumiem nav atbilžu, bet tik sasodīti svarīgi tos uzdot tieši šobrīd, kamēr viss vēl tikai priekšā.

Pie šī materiāla mēs uzsākām strādāt jau 3. kursā un tagad ar šo darbu iesākam savu diplomdarbu sezonu. Kopā ar studentiem izrādē piedalīsies arī profesionālas aktrises – Arkadinas lomā redzēsiet Inesi Kučinsku no Liepājas teātra, savukārt Poļinas lomā – Lauru Siliņu no Latvijas Nacionālā teātra.

Izrādē smēķē, tiek izmantots stroboskops.

Vecuma ierobežojums: 18+

Izrāde tiek spēlēta festivāla "Patriarha rudens" programmas ietvaros.