Nacionālā teātra sezonas atklāšanas izrāde – Frīdriha Šillera Ferdinands un Luīze Ditas Lūriņas režijā – piedāvā to, kā XXI gadsimta teātrī trūkst. Klasisku stāstu par lielām un tīrām jūtām.
Ferdinands un Luīze
Latvijas Nacionālais teātris
Ferdinands un Luīze
Divi mīlētāji no “Vētru un dziņu” laikmeta satiksies šodienā uz Nacionālā teātra lielās skatuves, lai kā jebkuros laikos stātos pretī cilvēku likumiem, sabiedrības priekštatiem un aizspriedumiem, divkosībai un bailēm. Lai ar savu mīlestības sacelto vētru atmaskotu visu iesaistīto slēptās dziņas un patiesos dzinuļus. Kad mīlestība deg ar tādu spēku, kāds atrodams pasaules dramaturģijas klasikā, izglābties nav paredzēts nevienam.
Dita Lūriņa kopā ar domubiedriem turpina meklēt brīdi, kad vārds, dziesma, skaņa, kustība, deja, telpa, gaisma, lidojums šņorbēniņos — visi iespējamie teātra izteiksmes līdzekļi atrod savu esenci, lai kopā kļūtu par kvintesenci un izstāstītu stāstu par cilvēka dabu. Un tā ir biedējoši nemainīga. Cilvēks sava laikmeta drēbēs dzied laikmeta dziesmu, bet to, kas viņš ir, nosaka tas, ko viņš dara. Jo mēs joprojām esam tikai ceļā pretī brīdim, kad eņģeļu maize kļūs par cilvēka bērnu maizi… Panis angelicus…
Autors
8,3
Režisors
8,0
Aktieris
8,3
Uldis Siliņš, Maija Doveika, Gundars Grasbergs, Uldis Anže, Agnese Budovska, Ance Kukule-Sniķere, Mārtiņš Brūveris, Raimonds Celms, Mārtiņš Egliens, Ieva Aniņa, Diāna Krista Stafecka
Scenogrāfs
8,3
Horeogrāfs
8,3
Mūzika
8,5
Kostīmi
8,5
Gaismas
8,7
Dalībnieks
8,2
Producents
8,2
Tulkojums
8,3
Video
Repertuārā
Kritiķu
vērtējums


Ditas Lūriņas režijā tapušais inscenējums "Ferdinands un Luīze" ir viens no aktuālās teātra sezonas vērienīgākajiem jauniestudējumiem. To varēja noskatīties vēl pirms mājsēdes. Iestudējums ir dinamisks, skanīgi un vizuāli spilgts, pārliecinoši ir arī visi trīs galveno lomu atveidotāji.

Kritikai, manuprāt, izrādes jāvērtē pēc noteikumiem, ko mākslas darbu veidotāji ir savam darbam izvirzījuši. Ja tie (proti, darbi) šķiet apmaldījušies, tad loģiski ir vērsties pie autoriem, konkrētajā gadījumā — pie režisores Ditas Lūriņas, kas savu tikko tapušo iestudējumu Nacionālā teātra Lielajā zālē pieteikusi konceptuāli — kā jaunu teātra formu, «kvintesences teātri». Kas tas tāds, jautāsit? Atbilde ir, un tā, manuprāt, ietver gan Ferdinanda un Luīzes stiprās, gan vājās puses.
Skatītāju
atsauksmes

10,0
Mireille
Šis ir absolūts šedevrs. No visām Nacionālā teātra redzētajām izvirzās pirmajā vietā. Labākais, kas tur ir redzēts. Esmu patīkami pārsteigta par Ditas Lūriņas režiju. Izrāde ir kolosāla, skaista, laikmetīga, elpu aizraujoša. Vienreizēja scenogrāfija.