Sliktie ceļi
Jaunais Rīgas teātrisIzrādes pamatā ir ukraiņu dramaturģes Natālijas Vorožbitas luga “Sliktie ceļi”. Lugas darbība risinās 2014./2015. gadā Donbasā, jo karš sākās tur, un nevis šī gada pavasarī, bet pirms astoņiem gadiem.
Gribam to vai nē, bet mēs visi esam ierauti šajā karā. Pat ja bumbas pagaidām nesprāgst virs mūsu galvām, bet tūkstoš kilometrus tālāk. Pirmo reizi vēsturē cilvēkiem ir iespēja sekot līdzi karam tiešsaistē, vērot tā šausminoši atbaidošo seju. Kādam tie nav attēli telefona vai datora ekrānā, bet gan ikdiena. Lugas autore savā darbā ir apkopojusi dokumentālus stāstus par karu Donbasā. Centrā joprojām paliek cilvēks, kurš cenšas pielāgoties un izdzīvot. Karš ir kā lakmusa papīrītis, kas izgaismo katra vistumšākos nostūrus. Noslēpties neizdodas nevienam.
Galerija
Komanda
Performanti
Vairs nepiedalās
Radošā komanda
| Autore | Natalka Vorožbita |
| Kostīmu māksliniece | Jana Čivžele |
| Režisore | Kristīne Krūze |
| Gaismu mākslinieks | Oskars Pauliņš |
| Mūzikas autors | Toms Auniņš |
| Scenogrāfe | Katrīna Neiburga |
| Tulkotāja | Kristīne Krūze |
Skatītāju vērtējums
Kritiķu viedoklis
Lugas mērķis ir pievērst uzmanību Ukrainai, neļaut aizmirst, bet diez vai ko analizēt vai piedāvāt kādu pozīciju. Iestudējums līdz ar to ir likumsakarīgs – tas ir vērsts pret karu kā parādību, nevis specifiski pret Krievijas īstenotu karu Ukrainā.
Rakstīt recenziju par Jaunajā Rīgas teātrī pirmizrādītajiem Natalkas Vorožbitas Sliktajiem ceļiem teātra kritiķim nav tas vieglākais uzdevums. Teātrim, protams, mēdz būt dažādas funkcijas, bet šoreiz sarežģījums slēpjas skatītāju zālē — faktā, ka jauno iestudējumu laba daļa skatītāju skatās nevis kā teātra darbu, bet drīzāk kā pilsoniskās pozīcijas apliecinājumu, mirkli kopībai. Pret to, man šķiet, jāizturas ar vislielāko cieņu, un tā ir liela vērtība.
Haosa pārņemtajā pasaulē jebkurš var kļūt par jebkuru un atrašanās vienā vai otrā situācijā ir tikai nejaušība. Ukraiņu dramaturģes Natalkas Vorožbitas luga Sliktie ceļi – Kijivas Drāmas un komēdijas teātra un Jaunā Rīgas teātra versijā.
Režisores Kristīnes Krūzes iestudējums "Sliktie ceļi" Jaunajā Rīgas teātrī izskan kā daudzbalsīga sēru mesa, pieminot karā bojā ejošo cilvēcību. Izrāde sešu dokumentālu stāstu garumā ne vien atklāj kara izdreijātu emocionālu tukšumu, bet vienlaikus norāda, ka cilvēcībai nav ne tautības, ne robežu.
Izrādē netrūkst kvalitatīvu aktierdarbu, vienlaikus jāatzīst, ka dramaturģiski luga ir nevienmērīga, dramatiskām ainām mijoties ar traģikomiskām. Pēcgarša bija ar zināma mulsuma klātbūtni. Es ļoti baidījos, ka izrāde mani, kā teikt, sasitīs lupatās, un tomēr jutos zināmā mērā vīlies, ka tā nenotika.