Dramatizējumā izmantoti īru rakstnieka Džeimsa Džoisa daži stāsti no krājuma “Dublinieši”, prozas darbi "Mākslinieka portrets jaunībā” un “Uliss”.

JRT aktieri šajā izrādē balansē uz plānās robežpārejas no lomas lomā un brīžiem “iebraucot" šķietamajā paštēlā. Izrādes vide skatītāju neaizved tālāk par populāro kafijas centru Miera ielā, bet “ar iedomu un fantāziju vien”* tas top par katoļu koledžu, Martello torni, Dublinas bāru vai viesistabu. 

Scenārija autori Matīss Gricmanis un Pēteris Krilovs saka “Īpatnu un neatkārtojamo simbolu meklēšana ir gan Latvijas, gan Īrijas nacionālās vēstures mērķis. Reti Latvijā tiek vilktas paralēles ar Īriju, (bet) abas nācijas ir mēģinājušas apliecināties pasaulei un vienlaikus glabāt savu neatkārtojamo mentalitāti. Tās ir iekļāvušās Eiropas kopējā kultūrā, bet tai pat laikā pārspīlēti atrādījušas un lielījušās ar saviem simboliem, kas nošķir tās no citām nācijām.

Stefans Dedals ir tēls, kurš vijas cauri vairākiem īru rakstnieka Džeimsa Džoisa darbiem. Viņš ir mākslinieks, kurš cerējis kādreiz stāvēt pāri etniskajiem, politiskajiem un reliģiskajiem sprostiem, kuri cilvēku kopienu skalda. “Mākslinieka portreta jaunībā” finālā Stefans saka koledžas biedram “Es nekalpošu tam, kam vairs neticu, lai vai tās būtu manas mājas, dzimtene vai baznīca, un es centīšos izpausties kādā dzīves vai mākslas veidā, cik vien brīvi un pilnīgi spēšu…”. Latvijas literatūra vēl nav piedzīvojusi tādu rakstnieku, kādu Dievs dāvinājis Īrijai. Džoiss ir kā milzu klints pasaules literatūras ainavā. Mūsu izrādē redzams kā Džoiss būvē prozas raksturus - pretrunīgus, bez patosa un meliem."