Viktorija Tokareva raksta par mīlestību kā neviens – īpašā, tikai sev raksturīgā rokrakstā svaigi, viegli, bez banalitātes – un tā, ka sāc elpot vienā ritmā ar varoņiem. Šī luga, pēc kuras iestudēta izrāde „Mīlēt”, ir vēl viens apstiprinājums tikai Tokarevai raksturīgais trāpīgums, ironiskums un gaišās skumjas, kas raisa mīlestības stāstu... Un tas nav tikai viens stāsts, jo katrs lugas varonis dzīvo ar mīlestību – nes to sevī, deg tajā, cer uz to… Ir abpusēja mīlestība, kas paceļ spārno; ir neatbildēta mīlestība, kas sniedz vien dzīves pieredzi. Tomēr – laimīga vai nelaimīga, mīlestība ir dzīves lielākā jēga, vienīgais patiesais atskaites punkts un virzošais spēks, kas pārveido cilvēku un pasauli.