Gunāra Priedes luga "Smaržo sēnes" ir vienīgā aizliegtā luga padomju gados. Ir 1968. gada ziema, vēl nav sākušies vēsturiskie notikumi Prāgā ar studentu nemieriem un krievu tanku ienākšanu, bet Latvijā vara ir modra - lugu daži Gunāra Priedes "kolēģi" aiznes tā brīža CK 1. sekretāram Augustam Vosam un norāda uz ironiju par pastāvošo iekārtu un partijas absurdajiem lēmumiem. Sākas lugas apspriešana augsta līmeņa sapulcēs, G. Priede zaudē Kinematogrāfu savienības 1. sekretāra posteni, viņa darbi tiek aizliegti uz vairākiem gadiem, un šobrīd grūti saprast, kāda tā ir veiksme, ka "Smaržo sēnes" tiek atzīta par radošu neveiksmi nevis politisku kļūdu. Jo vismaz izsūtījums un izslēgšana no partijas iet secen. Un tomēr būtiski atcerēties, ka lugas nosaukums sevī ietver paroli. Paroli, ko Mirdza Kēlerte ierodas atgādināt jaunības cīņubiedram viņa apaļajā jubilejā un kuru viņš nekādi neatceras, atklājot, ka jaunības ideāli ir aizmirsti un nodoti.