Jau tūkstošiem gadu cilvēki raugās uz putniem debesīs un sapņo par lidošanu. Sengrieķu teikas vēsta par nesaprātīgo Ikaru, kurš pacēlies pārāk tuvu saulei, kas izkausējusi viņa vaska spārnus. Bet latviešu senās leģendas slēpj stāstu par Priekules muižas neparasto kalēju, kurš apņēmies izkalt spārnus, kas neizkūst saulē. Viņam ir iespēja ievadīt jaunu laikmetu un kļūt par pirmo cilvēku, kas pārvarēs zemes smaguma spēku un paliks dzīvs. 17. gadsimta beigās kalēja smēde kļūst par vietu vienreizējam eksperimentam. Progresīvais Priekules muižas īpašnieks Frīdrihs Heinrihs Korfs Kurzemes nākotni redz augstos vīros no zemas kārtas, gaišos prātos no tumšām būdām. Taču jau senatnē cilvēki zināja, ka cilvēka ģēnija radītā labirinta ģeometrijas skaistumā slēpjas briesmas. Radošais cilvēks, kurš uzdrīkstas būt savādāks, sapņot vairāk, plašāk un augstāk, vienmēr ir apdraudēts. Apkārtējo muižas ļaužu intrigas, skaudība, māņticība un baznīcas ķeceru tiesas apdraud cilvēka prāta vēlmi atrauties no zemes. Bailēs no nezināmā viņi negrib upurēt savu ērto eksistenci neprātīgu ideju īstenošanai. Vienīgais ceļš, kā izbēgt no sava likteņa - tiekties augšup.