Čehu 20. gs.vidus versija par Čehova “trīs māsu” tēmu – dzīves noslēpumainība un sarežģītība slēpjas ikdienišķajā nevis ekstrēmajā. Vecajā, nojaukšanai paredzētajā mājā atklājās ne tikai pagātnes noslēpumi, bet arī valdzinošas cilvēcības un izturības kods.

Libuše – vecākā no trim māsām – vada dzīvi, rūpējoties par jaunāko no māsām, Petru, kuru dzīves alkas met aizvien apšaubāmāku pielūdzēju apskāvienos. Kad izrādes beigās uzrodas patiesības mīlētāja, Paulas līgavaiņa māte Krāla kundze, ko spēlē Māra Zemdega, un atklāj, ka māsām ir katrai savs tēvs un viņu māte ir bijusi vieglas uzvedības sieviete, šī patiesības stunda reizē atstāj un neatstāj iespaidu, jo trim māsām ir tikai viņu kopība, un viņas turpina dzīvot kā trīs māsas.

Meitas attiecības ar mirušo māti izrādē kļūst par veselu nozīmīgi idejisku slāni, jo te atklājas cilvēka attieksme pret pagātni, pret mantotām tikumiskām un ētiskām vērtībām, pret gadu gaitā uzkrāto pieredzi. Māte ir mirusi, māja paredzēta nojaukšanai, bet nekas no cilvēka atmiņas nezūd, nedrīkst zust.

Viena no pēdējām nozīmīgākajām Jaunušana izrādēm, kas pārsteidza ar savu lakonismu un nepretenciozitāti un psiholoģiski nostrādātiem aktierdarbiem.