Viena no populārākajām Arbuzova lugām, kurā ieskicēta tēma par atbildību savā un citu priekšā un par to, ka spēle, kuras rezultātā mainās otra cilvēka dzīve, ir cietsirdīga. Tas ir stāsts par divdesmitgadnieku paaudzi, kuru vienaldzība un vieglprātība vēl ir bez būtiskām sekām, un tad viņu dzīvē parādās trīsdesmitgadnieku paaudze – un šī darbības līnija kā spogulī parāda to, kā mainīsies galveno varoņu dzīve.

Lugas darbība notiek divās darbības vietās – labi pārtikušā Kaja plašajā dzīvoklī Maskavas centrā un Sibīrijā – ārsta Zemcova istabā. Kajs un Zemcovs ir brālēni. 

Pie Kaja pulcējas un patvērumu meklē viņa draugi, un šajā pašā nolūkā ieklīst Neļa, kura iebraukusi Maskavā, bet nav izturējusi konkursu Medicīnas institūtā. Viņu bezmērķīgo dzīvi pārtrauc Mišas ierašanās, kurš pastāsta, kā dzīvo “īsti” cilvēki, kam jāstrādā ekstrēmos apstākļos. Viņa stāstījumu personiski uztver Neļa, kas, neatvadījusies no draugiem, ierodas Mišas mājās un ir pārsteigta, ieraugot, ka Miša ir precējies un viņam ir zīdaiņa vecuma meita, kas savai mātei īsti nav vajadzīga, jo traucē ar pilnu sparu mesties darbā…

Izrādes finālā Miša aiziet bojā, steidzoties pie pacienta, bet Neļa ar viņa meitu ierodas Maskavā pie Kaja. Kaja draugs Ņikita domā, ka tas ir viņa bērns, līdz ierodas bērna māte un atklājas Sibīrijā notikušais. Jaunieši beidzot saprot, ka dzīve ir kaut kas nopietnāks par viņu līdzšinējām “spēlēm”.