Lugas un izrādes centrā – Šānss Veins un Princese Kosmopolisa, kādreizējā slavenā aktrise Aleksandra Delago. Dzīve sasviedusi abus šos cilvēkus kopā, un viņi tagad mokoši mēģina noskaidrot savas pretrunīgās attiecības. Abi ir strandējuši lielajā mākslas un biznesa pasaulē, abi ir “starojošās jaunības” kulta upuri. Princese, bēgdama no vecuma, pametusi savu aktrises darbu, bet, kā viņa pati saka – tam nav kur iet, kurš aizgājis no mākslas.

Inscenējot šo T. Viljamsa lugu, ir grūti pārvarēt tās veidojuma divdabību līdzsvarot sākuma un beigu daļas “grēksūdzes” tipa dramaturģijas fragmentus, kam piemīt ārējs nedramatisms, ar darbības pavērsieniem bagāto vidusdaļu. Uz skatuves valda brīnišķīga atmosfēra – to palīdz veidot G. Zemgala dekorācija, kas ir ļoti atbilstoša darbības videi un režijas risinājumam, neuzbāzīgie smeldzīgie mūzikas akcenti, bet tad šī atmosfēra un smalkais cilvēku attiecību šķetinājums iestrēgst zināma dialoga smagnējībā un personāžu dažādu saasinātu dvēseles stāvokļu demonstrējumos…

Šānsa Veina loma kļūst par vienu no nozīmīgākajiem Jura Lejaskalna veikumiem teātrī, un arī Lidijai Freimanei princese Kosmopolisa ir būtisks brieduma gadu darbs.