Misē romantiskās traģēdijas pirmiestudējums Latvijā, viens no tiem darbiem, kur ar līdzības palīdzību tiek runāts par tēvzemes mīlestību un varonību, kā arī antivaroni, kurš patiesībā ir varonis. Darbības vieta ir 16. gadsimta Florence, kur Lorenco Mediči ar viltus palīdzību nogalina savu tēvoci – diktatorisko valdnieku Aleksandro Mediči. Tā kā viņš pavada Aleksandro dažādās avantūrās un uzdzīvē, pilsētnieku uzticību viņš nebauda un viņu acīs iegūst nicinošo iesauku Lorencačo. Kad Lorenco nogalina Aleksandro, valdnieka oponenti neprot izmantot viņa nāvi, lai diktatūras vietā nodibinātu republiku, līdz ar to Lorenco rīcībai nav bijusi nekāda jēga, resp., tauta, kuras labklājības vārdā viņš ir riskējis, neko nav ieguvusi. Savukārt pats Lorenco iet bojā no algota slepkavas rokas, un tauta, kas vienmēr no viņa ir baidījusies un nav pat nojautusi par viņa cēlajiem nolūkiem, iemet Lorenco līķi upē.

Lorenco lomā ir Ģirts Jakovļevs, kurš vērienīgi atklāj traģisko Lorenco, kad tam pakāpeniski pie jauneklīgās sejas pieaug ciniķa un izvirtuļa maska. Aktieris organiski, līdz personiska pārdzīvojuma līmenim izjuta sava tēla degradācijas procesu, tālākā plānā atbīdot pārmetumus par mizanscēnu “operiskumu”, tēla dekoratīvismu, aristokrātu spēlēšanu biezos grimos un dārgos kostīmos.