Tā kā luga kompozicionāli ir visai sadrumstalota, tad skatuves telpas organizēšanā sarežģīts uzdevums bija māksliniekam Andrim Freibergam. Ainas rit nepārtrauktā secībā, asprātīgi slīd mīļais, dārgais “Moskvičs” pa priekšējo plānu un jau pirmajā minūtē noskaņo publiku uz īstā uztveres viļņa. 

Arī centrālā dekorācija – lielais konusveidīgais redeļu aplis uz ripas – veic savu, var teikt, idejisko “slodzi”. Tas it kā simbolizē dzīves ritumu, kurš, uz brīdi apstādināts, aptur mūsu priekšā cilvēkus tuvākai novērošanai un tad aiznes savā nepārtrauktajā gaitā tālāk. Šī dekorācija ir “vispār talantīga”, bet tai trūkst humora, tajā varētu iekomponēt arī drāmas izrādi. Dažos skatos – kioskā, poliklīnikā aktieru spēles telpa ir diezgan labi iekārtota, bet, piemēram, lauku mājā pie kolhoznieces Martas aktieri ir izspiesti gandrīz vai uz suflierbūdas jumtiņa.