Izrāde gūst teju triumfālus panākumus un tiek nospēlēta vairāk nekā 250 reižu – tik aktuāla ir autora skartā tēma. Harijs Gulbis vēršas pret bieži piesaukto kolektīvās atbildības principu, kuru autors bija novērojis skolā, savā audzināšanas praksē, un luga savu aktualitāti nav zaudējusi vēl šodien. Lugas centrālais konflikts saistās ar kādas vidusskolas klases zēniem, kas nāk no dažādām ģimenēm un nav gatavi uzņemties atbildību paši par savu uzvedību. 

Teātra vēsturē šī izrāde nozīmīga ar to, ka 1970. gada 15. janvārī pēdējo reizi Vecmāmiņas lomā uzstājas A. Klints. A. Jaunušans par šo vakaru raksta "Skatījos pēdējo reizi viņas Vecmāmiņu H. Gulbja lugā, un māksliniece to nospēlēja kā vienmēr – uzticīga savai skatuves dzīves devīzei "No skatuves vajag – visu dzirdēt, redzēt un saprast.""