Ar šī darba iestudējumu uz teātra skatuves nonāk viens no populārākajiem sava laika romāniem, kurā tēlota Ventspils zvejnieka Anša Dziesmas dzimta un šīs dzimtas locekļu dzīves ceļi. 

Romānā izvirzās vesela virkne reljefi zīmētu raksturu. Dzimtas galva – vecais, ilggadējais zvejnieks Ansis Dziesma ir spēcīgs latviešu vīrs, ko rūdījusi dzīve un jūra, un viņš nav paradis liekties ne dzīves grūtību, ne jūras vēju priekšā. Mierīgs, drošs un pārliecināts par savu taisnību viņš nešaubīgi iet savu ceļu. Kas grib dzīvot ar viņu, tam jāpakļaujas viņa patiesības priekšā. Līdz zināmai robežai viņš var būt pat iecietīgs un piekāpīgs pret citu vājībām, bet tikai līdz zināmai robežai – šo robežu savā laikā pārkāpis viņa dēls Kristaps, un tāpēc tas atšķēlies no dzimtas. Dēls aiziet dzīvot svešā pusē, un Dziesmu dzimta viņu piemin kā neizsāpējušas sāpes. Tēva principialitāti mantojusi viena no Dziesmas meitām – Aina, teicamniece, kas vēlāk strādā finanšu iestādē un izvirza stingras prasības kā pret sevi, tā citiem. Arī pret savu vīru Edgaru. Un tomēr ne viss dzīvē noris pa tādām taisnēm un tādā skaidrībā, kā to iedomājusies Aina. Pilnīgs pretstats Ainai ir viņas māsa Ieva. Arī viņa ir godīga un patiesa un ar lielu atbildības sajūtu strādā skolā, bet Ieva nevar pavēlēt savai sirdij. Viņa iemīlējusi ostas dispečeru Jorenu Akmeņkalnu, kuru nedrīkst mīlēt, jo tam ir sieva un maza meitiņa. Viņas pienākums būtu paiet malā un nesagraut ģimeni. Dziļo pārdzīvojumu dēļ Ieva kļūst par romāna galveno personu, un par centrālo problēmu izvēršas cilvēka iekšējā cīņa starp pienākumu un mīlestību.