Zvejnieka dēls (1. daļa)
Latvijas Nacionālais teātrisJaunā izrāde ir tūlītēja teātra reakcija uz publikas vēlmi teātrī redzēt sava laika varoņus – romānu “Zvejnieka dēls” turpinājumos publicē Benjamiņu preses izdevums “Jaunākās Ziņas” 1933. gadā, autoru strauji padarot par populārāko autoru Latvijā. Sezonu vēlāk Voldemārs Zonbergs romānu jau ir dramatizējis un tas parādās uz teātra skatuves. Oskars Kļava jeb zvejnieka dēls tautā kļūst iemīļots ne tikai tāpēc, ka pārstāv t. s. tautu, šoreiz – zvejniekus, bet tādēļ, ka viņam piemīt visas tās īpašības, ko katrs gribētu sev – godīgs, tiešs, taisnprātīgs, čakls, radošs – tāds, kas rosina pārskatīt veco lietu kārtību un saimniekot pa jaunam. Cilvēks no trūcīgas vides, kam ir potenciāls izsisties uz augšu un kļūt par savas dzīves saimnieku. Protams, līdz ar mīļoto meiteni – Anitu.
Vienlaikus – kritika nemaz tik pretimnākoša tautas gabalam nav, jo saredz tēlu shematismu un iepriekšparedzamību.
- Sezona
- 1933 / 1934
- Pirmizrāde
- 10. martā, 1934.
Komanda
Performanti
Radošā komanda
Autors | Vilis Lācis |
Režisors | Alfrēds Alksnis |
Scenogrāfs | Voldemārs Valdmanis |