Izrāde, ar ko aizsākas pasaulslavenā krievu aktiera Mihaila Čehova sadarbība ar Latvijas Nacionālo teātri.

Lugas centrā – zviedru karalis Ēriks XIV, kurš attēlots pa pusei ģēnijs, pa pusei psihopāts, kurš mēdz pieņemt straujus, citiem nesaprotamus lēmumus. Galmam par dziļām šausmām viņš atvedis uz pili savu mīļāko Karinu – vienkārša karavīra meitu, ar kuru viņam jau ir divi bērni, kura viņu no sirds mīl, bet kurai ir arī precinieks – karavīrs Makss. Vienlaikus Ēriks XIV gatavojas kāzām ar princesi, vispirms viņš bildina Anglijas Elizabeti, kura viņam rupji atsaka. Vēlāk uzklausa sava padomnieka un drauga, vienīgās uzticamības personas – Jorana Pērsona padomu bildināt Polijas Katarīnu, bet šo augstdzimušo personu iecerējis arī viņa brālis hercogs Johans. Finālā Ēriks izsludina kāzas ar Karinu, uz kurām ierodas tikai zemnieki un ģimenes locekļi, bet kāzu svinību laikā parādās hercogs Johans, kurš paziņo, ka pils ir aplenkta un karalis ir viņš, jo Ēriks XIV ir uzskatāms par garīgi nepieskaitāmu.

Kopumā Mihails Čehovs Nacionālajā teātrī iestudē trīs izrādes, no kurām tikai viena ir darbs, ar kuru Čehovs kā aktieris strādā pirmo reizi, proti, “Jāņa Briesmīgā nāve” – gan Ēriku XIV, gan Hamletu viņš ar panākumiem spēlējis gan Krievijā, gan emigrācijā Rietumeiropā, un arī “Jāņa Briesmīgā nāvi” ir iestudējis MDT-2 jau 1927. gadā. Tādējādi pāriestudējumi uzskatāmi par sava veida komercdarbiem, kuros skatītāji nāk apbrīnot Mihaila Čehova aktierspēli, tomēr tiem ir paliekoša nozīmē Nacionālā teātra attīstībā, jo divvalodīgo ansambli (Čehovs spēlē krieviski) izdodas padarīt saliedētu un panākt dzīvas improvizācijas momentus izrāžu laikā.