Režisors Ivans Šmits bija pirmais viesrežisors Nacionālajā teātrī. Viņš strādāja pie Maksa Reinharta par režisora izpildītāju. 1908. gadā viņš kopā ar režisoriem Saņinu un Petrovski nodibināja Pēterpilī teātra skolu. Pēc profesijas Šmits bija jurists, un teātris, kā viņš pats izteicās, esot viņa otrā mīlestība. (..) Ilgi un galu galā nesekmīgi Šmits strādāja pie "Makbeta". Viņš nebija režisors – tēlainās idejas nesējs, kas prot no centra izvīt lugas pavedienu uz visām pusēm. (..) J. Skaidrīte tēloja lēdiju Makbeti, bet šai laikā viņa jau vairs nebija savas aktrises slavas degpunktā. Kādreiz šī viņas tik vareni izskanējusī loma šoreiz šķita kā vāja atblāzma, sevišķi traģiskajā vājprāta monologā. Šmits te nevarēja līdzēt. Toties Bankvo nogalināšanas skats Šmitam izdevās labi. (..) I. Šmita režisora prasme visspilgtāk izpaudās modernajā psiholoģiskajā drāmā, it sevišķi iestudējot G. Hauptmaņa "Doroteju Angermani". Doroteja Angermane bija viena no L. Špīlbergas spilgtākajām lomām viņas dramatisko tēlu klāstā.