Variācija par Orfeja un Eiridīkes tēmu, savijot to ar folkloras motīviem…

Bija radīta vērienīga un krāsaina izrāde, kurā režisors, atbilstoši sava laika teātra iespējām un izpratnei, parādīja gan krāšņas etnogrāfiskas kāzu dzīres, gan simbolisko mirušo pasauli – kapsētas ainā spokainā gaismā rēgojās sašķobīti krusti un no kapu bedrēm cēlās laukā baltā tērpti ģindeņi. Arī Kungs, kas Jānim Osim ir viena no pirmajām lielajām aktiera veiksmēm, tērpies baltos svārkos, baltās zeķēs, ar gariem, cirtotiem matiem un lorneti rokās. Šim tēlam piemīt gan baisums, gan komiskums. Leldes interpretācijā atklāti tiek definēts viņas kā Latvijas simbols. Jāņa Ģērmaņa Tots sākotnēji ir viens no tautas – krogus muzikants, kurš pakāpeniski izrādes laikā izaug līdz altruismam un varonībai.