Forē sala, Haimaradas māja, aiz loga jūra. Ir parasta diena, kurā vecs sirmgalvis iztēlojas kādu būtni, kādu senu draugu, ar kuru kopā sāk sacerēt stāstu. Viss sākas kā nevainīga spēle, bet pamazām tā atklāj kopējas atmiņas. Un kļūst sāpīgi. Vai ir iespējams piedot neuzticību otram, bet visvairāk pašam sev? Vai ir iespējams atkal uzticēties dzīvei un būt atvērtam kā bērnam?