Es saprotu, cik šaušalīgs mans nodarījums,

bet kaislība par manu prātu stiprāka –

tā mirstīgos uz visiem noziegumiem velk.

/Eiripīds, Mēdeja/

Režisors Reinis Suhanovs vairāk nekā 2000 gadu seno mītu par sievieti, kura atstājusi visu – dzimteni un mājas, lai kopā ar vīru būvētu viņu kopdzīves templi, risinās, uzdodot smagus un eksistenciālas dabas jautājumus: “Ko darīt ar aizdegušos, nekontrolētu kaislību, kas parauj līdzi ģimenes templi? Vai liesmu turēt ciet, ja tu dedz? Vai nodotajai Mēdejai aizvainojumā ir tiesības uzcelto visšaušalīgākajā veidā noārdīt līdz pamatiem?”

Skatītāju sagaida sarežģītu ētikas dabas jautājumu šķetināšana, bet šajā apjukuma un maldu tumsā kā jau katrā īstā traģēdijā caur katarsi ir arī bultiņa uz izeju. “Laiks ir tik nežēlīgs, tāpēc es neredzu pretrunu par nežēlīgo runāt arī teātrī,” uzskata Reinis Suhanovs.

Izrāde ir īpaša arī kā scenogrāfijas meistara, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēja Andra Freiberga (1938–2022) audzēkņu – Reiņa Suhanova un Monikas Korpas – radošais dialogs.