Lāčplēša ielā 25 atgriežas režisors Ādolfs Šapiro, leģendārā, Latvijai reiz tik būtiskā Jaunatnes teātra radītājs.

Savu nodomu iestudēt Migela de Servantesa “Donu Kihotu” viņš komentē šādi: „Poētiska izdoma vai ikdienas proza? Brīnišķīgs neprāts vai pie zemes velkošs saprāts? Atgrūšanās un savstarpēja ietekme. Dona Kihota un Sančo Pansas stāsts (Servantess to dēvēja par stāstu nevis romānu) izgaismo dzīves teātri un teātra dzīvi. Šajā gaismā ir skaidrāk saredzama mūsdienu pasaules mētāšanās starp vientuļnieku cēlajiem nodomiem (tie vienmēr ir naivi) un samierināšanos ar realitāti, šo rūgto pieredzi. Iestudējums "Dons Kihots" gan aktieriem, gan režisoram var kļūt par savdabīgu testu attiecībā uz to, cik katrā no mums mājo donkihotisms un cik - pančisms. Un arī skatītāji varēs sevi pārbaudīt“.