Izrāde “Plēsoņas”, kas balstīta dokumentālās liecībās un ķermeņa kustību pētniecībā, ielūkojas divās mūsdienu subkultūrās – kvadroberos un teriānos. Šīs identitātes kļūst arvien redzamākas jauniešu vidū, piedāvājot savdabīgu patvērumu no civilizācijas radītās realitātes. 

Identitāti nosaka ne tikai sabiedrība un daba, bet arī mūsu pašu sajūtas – ja vien tajās ieklausāmies. Vai esam kādreiz aizdomājušies, ka arī “piederība cilvēku sugai” ir tikai viens no identitātes aspektiem, ko iespējams izjust dažādās pakāpēs?

Kvadroberi interesējas par dzīvnieku fizisko eksistenci, cenšoties izkopt dzīvniekiem raksturīgo pārvietošanos uz četrām kā vieglatlētikas disciplīnu. Savukārt teriāni pievēršas psiholoģiskajam aspektam – identificējoties ar savu iekšējo dzīvnieku, kamēr ārēji funkcionē kā cilvēki.

Sabiedrība bieži vien raugās uz šīm praksēm ar aizdomām vai pat nosodījumu. Tomēr daudz svarīgāks ir jautājums – kāpēc arvien vairāk bērnu un jauniešu novēršas no piederības cilvēku sugai un pasaulei, ko tā radījusi?