Valmieras puikas
Valmieras teātrisJaunu cilvēku revolūcija, pēc Pāvila Rozīša darba motīviem.
Skolās, universitātēs un cietumos – vietās, kur vienkopus pulcējas jauni, gudri un karsti prāti, pamazām briest 1905. gada revolūcija. Valmierā Oša privātā zēnu proģimnāzija ir viens no šādiem perēkļiem, un tajā mācās pusaudži, kas ne vien cīnās par meiteņu uzmanību, risina attiecības ar labajiem un sliktajiem skolotājiem un cits ar citu, bet slēpj arī aizliegtu literatūru, apmeklē slepenas meža sapulces un sapņo gāzt valdošo varu.
Valmierā ierodas jauna skolotāja Rita Grava, viņai jāspēj sevi pierādīt gan nevaldāmajiem skolēniem, gan pārējiem skolotājiem. Pamazām viņas acīm paveras jauna, slepena pasaule, par kuras esamību Rita iepriekš pat nenojauta.
Šis ir stāsts par cilvēkiem, kuru dzīves mainīja kāds milzīgs notikums, kas ietekmēja ne vien Valmieras un Latvijas, bet visas pasaules vēsturi.
Repertuārs
Galerija
Komanda
Performanti
Radošā komanda
Autors | Pāvils Rozītis |
Horeogrāfe | Agate Bankava |
Kostīmu māksliniece | Ilze Vītoliņa |
Režisors | Jānis Znotiņš |
Dramatizētāja | Ance Muižniece |
Gaismu mākslinieks | Niks Cipruss |
Muzikālā noformējuma autors | Rihards Zelezņevs |
Scenogrāfe | Pamela Butāne |
Skatītāju vērtējums
Kritiķu viedoklis
Vēstures caurskatīšana un pētīšana, it īpaši kara laikā, ir būtiska. Tā palīdz mums labāk izprast ne vien laiku, kas pagājis, bet arī ieraudzīt ar citām acīm laiku, kurā dzīvojam.
Izrāde Valmieras puikas Valmieras teātrī risina dramaturģei Ancei Muižniecei aktuālo feministisko diskursu, 1905. gada revolūcijas noskaņas atstājot otrajā plānā
Sarkanie karogi Gaujmalas priedēs sauc kopā domubiedrus, izaicina pretiniekus un vairo cīņas sparu toreizējos ģimnāzistos. Bet Valmieras jauno aktieru paaudzes veikums, atainojot Pāvila Rozīša romāna notikumu atblāzmu, raisa cieņu un atzinību par problēmas aktualizāciju. Par aizrautīgo spēju, stāstot par pagātnes notikumiem, runāt šodien saprotamā valodā par mums svarīgo.
.. šī recenzija drīzāk domāta tiem, kuri (spriežu pēc atsauksmēm) no klasiskā Pāvila Rozīša romāna iestudējuma gaida ko klasiskāku. Vai ir tā, ka režisors Jānis Znotiņš un dramaturģe Ance Muižniece piedāvā skatītājam savu — ar oriģinālu maz saistītu — versiju? Un — vai jums patiks?