Mēs, roks, sekss un PSRS
Valmieras teātrisSatīra par dzīvi komunismā
Šis ir stāsts par jauniem cilvēkiem, kuri 1985. gadā piedzīvoja leģendāro grupas “Pērkons” koncertu Ogres estrādē un tam sekojošo vilciena izdemolēšanu. Trīs draugi – septiņpadsmitgadīgie Andrejs, Vizma un Uģis – klausās mūziku, cenšas atrast savu vietu dzīvē, risina attiecības viens ar otru, ar savām ģimenēm un komunistisko režīmu. Viņu alkas pēc neatkarības no vecāku un iepriekšējo paaudžu uzskatiem un kontroles sakrīt ar lielajām, kolektīvajām, gaisā jūtamajām alkām pēc pārmaiņām un brīvības. Izrādē skanēs arī „Pērkona” mūzika, katrai dziesmai kļūstot par nozīmīgu daļu no stāsta.
Galerija
Komanda
Performanti
Radošā komanda
Kostīmu māksliniece | Pamela Butāne |
Režisors | Jānis Znotiņš |
Dramaturģe | Ance Muižniece |
Scenogrāfe | Pamela Butāne |
Skatītāju vērtējums
Kritiķu viedoklis
Protams, lai cik ciniski tas izklausītos, politiskie pasaules murgi 2022. gada pirmajā pusē kļūst par daļu no izrādes mārketinga. Lai gan, no otras puses, tā potenciāls, visticamāk, netiek piepildīts Valmieras teātra remonta dēļ. To noteikti var aprēķināt, tik man nav statistikas datu. Un tas arī nav svarīgi.
Jāņa Znotiņa izrādei Mēs, roks, sekss un PSRS no atklātiem, tīšiem stereotipiem izdodas tikt līdz sāpīgai īstenībai. No "toreiz" un "viņi" panākt "mēs" un "tagad" pieslēgumu
Režisoru Jāni Znotiņu viņa režijas kursa vadītāja Indra Roga reiz raksturojusi kā cilvēku, kurš izvēlas neprātīgu materiālu, tostarp dzīves smagās un paradoksālās puses, un kura radošo darbību raksturo patriotisms, minimālisms un melnais humors. Visas nupat minētās režisora izteiksmes "sastāvdaļas" atrodamas jaunākajā Znotiņa iestudējumā "Mēs, roks, sekss un PSRS" Valmieras Drāmas teātrī, kur arī šoreiz režisors domā par jauniešu auditoriju. Turklāt izrāde tematiski necerēti precīzi ierakstās satricinošajā dienaskārtībā, ko pārpludina ziņas no karadarbības Ukrainā.