Iestudējums "Rudens maratons" ir pārdomas par cilvēku laikmetā, kad izzūd cilvēcība. Par to, cik svarīgi ir pieņemt lēmumus un rīkoties. Ja cilvēks to nespēj, kāds cits to izdara viņa vietā, bet dzīve pārvēršas par katastrofu. Izrādes veidotāji aicina uz sarunu par to, pie kā noved konformisms un klusēšana.

Izrādes galvenais varonis ir pusmūža vīrietis, kura dzīve ir kā noregulēts mehānisms, skrējiens maršrutā sieva – mīļākā – draudzene – priekšnieks – meita – klasesbiedrs – kaimiņš. No rīta mājās viņš ir ideāls vīrs; darbā – lojāls priekšniecībai; piektdienas pavada pie mīļākās. Sievai pasaka, ka ir darbā, tai laikā palīdz draudzenei. Viss notiek pēc plāna, pēc grafika. Viņš pat uzvelk modinātāju, lai nekavētu. Pārskrējieniem pa pilsētu, vieglā riksī pa dzīvi – skumjš maratons.

Bet visi ir laimīgi. Viens par otru nojauš, bet klusē, jo mūsu varonis jau nevienu neaizvaino.Viņš nerunā par sasāpējušām lietām, palīdz visiem, izvairās kādu aizskart. Viņš ir ērts, un apkārtējie to izmanto.

Tomēr pienāk brīdis, kad sistēma nobrūk. Kāds nolemj pārtraukt šo maratonu, un varoni ir spiests izdarīt izvēli. Bet viņš nav spējīgs pieņemt lēmumu, viņš to nemāk!

Izrāde konformisma tēmu paceļ citā līmenī – no ikdienišķā (sieva - mīļākā) parādības līmenī. Režisors pievēršas viena atsevišķa kultūras slāņa sabrukšanas procesam, velkot aktuālas, emocionālas paralēles, padarot Aleksandra Volodina lugu pārlaicīgu, nepieciešamu arī mūsdienu skatītājam.