Daugavpils stāsts ir par pusmūža vīriešiem. Iespējams, tikai Latgalē, tomēr man liekas – visā Latvijā. Tas ir stāsts par to, cik dažādi var uztvert dzīvi un cik dažādi var būt sapņi. Par to, ka pieaugšanu piedzīvo ne tikai bērni. Arī pieaugušajiem ir jākļūst pieaugušiem, citādi dzīve ņem virsroku un tev pašam vairs nav nekādas teikšanas.

Šoruden Daugavpils teātrī Dmitrijs Petrenko debitējis ar Ingas Ābeles lugas "Tumšie brieži" iestudējumu. Ar šo lugu 2001. gadā Latvijas teātrī debitēja arī pati jaunā dramaturģe: gandrīz vienlaikus tapa pat divi šīs lugas iestudējumi – Valmieras Drāmas teātrī to veidoja Māra Ķimele, bet Jaunajā Rīgas teātrī uzvedumu veidoja Viesturs Kairišs, kurš vēl pēc pieciem gadiem uzņēma arī filmu "Tumšie brieži". Tostarp luga piedzīvojusi daudzus tulkojumus un iestudējumus citās zemēs.

Režisors Dmitrijs Petrenko lugas Tumšie brieži jauniestudējumā Daugavpils teātrī pilnībā ir uzticējies dramaturģiskajam materiālam un licis tam noticēt aktieriem.

“Konceptu pasvītro lomu mērķtiecīgs sadalījums, kur jūtamas vienlaikus pretējas nokrāsas – iejūtība un ironija. Aktieriem jāveido lomas – cilvēku raksturi, kuri atrodas ne īstajā vietā un laikā.”