“Tas, cik māksla maksā un kas to pērk, ir otršķirīgs jautājums; galvenais – kas ir māksla un kāpēc?”
Rotkho
Dailes teātris
Rotkho
ROTKHO ir teatrāls uzvedums, kuru iedvesmojuši vēlīnie Latvijas ebreju izcelsmes Amerikas gleznotāja Marka Rotko darbi, filozofa un kultūras teorētiķa Bjunga-Čula Hana idejas un neatšķetināmie tīklojumi starp mākslu un tirgu, garīgumu un kapitālismu, haosu un mēģinājumiem mākslu regulēt. Viltojums un oriģināls ir stāsta centrālā tēma, kā arī to paradoksālās metastāzes virtuālajā vidē. No vienas puses, ROTKHO ir slavenā mākslinieka uzvārda kropļojums, līdzīgi tam, kā slaveni zīmoli tiek aizstāti ar viltojumiem, piemēram, Adibas vai Dolce Banana. No otras puses, izrādes nosaukums ilustrē Grēma Rovlinsona izvirzīto hipotēzi, ka neatkarīgi no burtu kārtības, kamēr vien vārda pirmais un pēdējais burts paliek savā vietā, mēs spējam saprast rakstīto tekstu.
Lukašs Tvarkovskis (Łukasz Twarkowski, 1983) ir režisors, kurš veido multimediālas izrādes, apvienojot teātra, video un vizuālo mākslu. Viņš kopā ar savu komandu veidojis provokatīvas izrādes Polijā, bet īpašu publikas un kritikas sajūsmu izpelnījies Lietuvā ar 2017. gada izrādi “Lokis”, kura tika nominēta deviņām Lietuvas skatuves balvām un saņēma četras, tajā skaitā augstāko, Kultūras ministrijas pasniegto, Skatuves zelta krustu pašam Tvarkovskim. Nesenākais iestudējums “Respublika” piesaistīja uzmanību ne tikai ar vērienīgu inscenējumu, kas nojauc robežas starp īstenību, teātri un ilūziju, bet arī ar tajā skartajām tēmām, kuras aptver plašu mūsdienu problēmu loku par identitāti, virtuālo realitāti un cilvēcisko kaislību dabu.
Izrāde top sadarbībā ar Polijas Jana Kohanovska teātri (Jan Kochanowski theatre).
Režisors
10,0
Aktieris
10,0
Artūrs Skrastiņš, Kaspars Dumburs, Vita Vārpiņa, Toms Veličko, Juris Bartkevičs, Ērika Eglija-Grāvele, Rēzija Kalniņa, Mārtiņš Upenieks, Andrejs Jakubčiks, Xiaochen Wang, Katažina Osipuka, Yan Huang
Scenogrāfs
10,0
Horeogrāfs
10,0
Mūzika
10,0
Kostīmi
10,0
Gaismas
10,0
Dramaturgs
10,0
Video
Repertuārā
Kritiķu
vērtējums


Digimodernisma izvirdums krustojumā ar maģisko reālismu uz Dailes teātra Lielās zāles skatuves. Starptautiskas komandas veidota multimediāla izrāde "Rotkho" skatītāju ieved mūslaiku mākslas aizspogulijā. Tur spoguļu vietā ir ekrāni. Oriģinālu atrast nebūt nav vienkārši. Tāpat kā atbildi uz jautājumu, kā tehnoloģiju pārņemtajā realitātē (vai kādā no tās versijām) spēj (iz)dzīvot mākslinieks?




Izrāde savā veidā spēlējas arī ar laikmetīgā teātra pastāvēšanas aktuālajiem uzdevumiem – bez jaudīga ekrāna, bez video tiešraides, bez manas kā skatītāja uzmanības nolaupīšanas un vešanas iecerētajā virzienā; grūti iedomāties jaudīgu teātra mākslas darbu, vienlaikus aktieru esamība uz skatuves šādos apstākļos kļūst nosacīti nepieciešama – viņi darbojas “dzīvajā”, bet tu skaties uz viņiem ekrānā.