“Pavasaris” ir sirsnīgs, humora pilns un aizkustinošs stāsts par rakstnieka Lutsa skolas gadiem ciema baznīcas skolā igauņu nacionālās atmodas laikā – 20. gadsimta sākumā.

Oskara Lutsa romāns “Pavasaris” atzīts par otro nozīmīgāko literāro darbu Igaunijā, un tā dramatizējums ir visvairāk iestudētais teātra darbs. Igaunijā romānu zina visi, un Palamuzes ciemā, kur norisinās romāna darbība, katram igaunim esot vismaz reizi dzīvē jānokļūst. Tā ir igauņu bērnības sajūtu sala. 

Blakus bālajam zēnam Arno sēž nebēdnīgais Totss. Abu puišu draudzība atgādina Poruka stāsta “Kauja pie Knipskas” varoņus Cibiņu un Buņģi. Arno ir puisis ar lirisku dvēseli, viņu ir uzaudzinājusi māte, un puikam trūkst tēva parauga. Totss ar savu nevaldāmo raksturu nes cauri visus, pat skolas biedra Kīra vecāki netiek saudzēti. Savukārt Tenisons vienatnē gatavs stāties pretim skolā pieņemtajai hierarhijai, kuras augšgalā ir vācu bērni. Vāciešus aizstāv pakalpīgais vietējais ķesteris, bet bērnu mīlētais zvaniķis Lible tiek sodīts par pārkāpumu, kuru nemaz nav izdarījis. Kārtības un goda aizstāvis ir skolotājs Lauri, kurš puikām kļūst ne tikai par autoritāti, bet arī par draugu. Internātā pienāk sniegoti Ziemassvētki. Arno draudzībā ar kaimiņieni Tēli uzplaukst mīlestība, un tai līdzi rodas neizbēgamās jaunības sirds sāpes. 

Latvijā pirmo reizi romāna “Pavasaris” dramatizējumu iestudēja igauņu režisors Miks Mikivers 1980. gadā leģendārajā Jaunatnes teātrī. Iestudējums tika izrādīts vairāk nekā 350 reižu un veselai paaudzei radīja neizdzēšamu iespaidu uz atlikušo mūžu. Jaunāko DAILES iestudējumu, par pamatu ņemot klasisko romāna dramatizējumu, veidojis viens no zināmākajiem igauņu režisoriem, klasiķis un poētiskā teātra meistars Prīts Pedajass.