Sapnis vasaras naktī
Latvijas Nacionālais teātrisKad daba ir savā auglīgākajā briedumā un vasaras nakts gaiss vibrē, mēs nokļūstam realitātē, kur viss kļūst šķietams, kur instinkti ņem virsroku pār prātu. Šī Šekspīra luga vadā mūs pa dažādām realitātēm. Tā apspēlē ne tikai teātra realitāti, bet liek izvērtēt arī mūsu ikdienas realitāti. Katrs ir piedzīvojis šo sajūtu, kad sapnis kļūst tik dzīvs, ka spēj atstāt pat iespaidu vairāku dienu garumā.
Kas mūs vada - vai instinkti? Vai pastāv vēl kāda pasaule? Vai dzīve ir sapnis? Un, ja dzīve ir sapnis, kas ir nāve? Izrādes centrā ir dēmoniskais Paks, kurš provocē, lai redzamais kļūtu smieklīgs, reizēm nežēlīgs un ļoti kaislīgs.
Galerija
Komanda
Performanti
Radošā komanda
Režisora asistenti | Toms Treinis Marija Bērziņa |
Autors | Viljams Šekspīrs |
Horeogrāfe | Elīna Gediņa |
Kostīmu mākslinieki | Vladislav Ogay Anna Heinrihsone |
Režisors | Elmārs Seņkovs |
Dramaturgs | Matīss Budovskis |
Gaismu mākslinieks | Oskars Pauliņš |
Mūzikas autors | Anna Fišere |
Producente | Ilona Matvejeva |
Scenogrāfs | Vladislav Ogay |
Tulkotājs | Jānis Elsbergs |
Video mākslinieks | Toms Zeļģis |
Skatītāju vērtējums
Kritiķu viedoklis
Režisors Elmārs Seņkovs Šekspīra lugas Sapnis vasaras naktī piecus cēlienus bezbailīgi optimizējis līdz nepilnu divu stundu viencēlienam un veltījis izrādi teātra dabas dualitātei.
Labā ziņa ir tā, ka no Nacionālā teātra iznāku, nosmējusies līdz pilnīgam bezspēkam, asarām un žagām. Apmēram ceturtdaļgadsimtu nostrādājusi teātrī, Šekspīra brašo amatnieku izrādē ieraugu ak, cik daudz no savulaik piedzīvotā. Mūžīgo vēl viena mēģinājuma pietrūkumu, režisora gatavību «mesties uz ambrazūras» un ar savu ķermeni aizsegt uzradušos tukšumu, aktieru kaprīzes mierīgos laikos un spožas improvizācijas pērles draudošas katastrofas priekšā. Un tā tālāk.
“Tieši kustību partitūra – un dzeja – atšķir mitoloģiskajā mežā apmaldījušos mīlniekus un feju valstību no sadzīviskajā realitātē eksistējušajiem, komiskajiem amatniekiem.”
Latvijas Nacionālā teātra izrāde "Sapnis vasaras naktī" ir teātra esence. Sevišķi pandēmijas laikā gan iestudējumu radošās komandas, gan skatītāji šķiet izslāpuši pēc teātra brīnuma – tās maģiskās sajūtas, kad, atveroties priekškaram, sajūtama īpašā un ne ar ko nesajaucamā teātra putekļu smarža.