Zalkša līgava
Jaunais Rīgas teātrisPēc Aspazijas lugas "Zalša līgava".
Izrāde ir kā sievietes pašanalīzes process – par apzinātu savas seksualitātes un garīguma iepazīšanu un izpratni. Par sievišķās pasaules spēka sekošanu Dvēseles aicinājumam, par ielūkošanos savas zemapziņas dzīlēs, atvairot bailes un šaubas, un iegūstot individuālo brīvību. Radīt Aspazijai nozīmēja nemitīgi transformēties, mirt un atdzimt no jauna jaunā satvarā. Viss viņas apziņas kodols bija radošs. Radošums kā personības apliecināšana. Arī izrādes radošā grupa, sekojot Aspazijas drosmīgajām transformācijām, šo darbu veido kā jaunas formas meklējumus – apvienojot teātra un kino estētiku.
Galerija
Komanda
Performanti
Radošā komanda
Autore | Aspazija |
Kostīmu māksliniece | Evelīna Deičmane |
Režisore | Inga Tropa |
Gaismu mākslinieks | Lauris Johansons |
Mūzikas autors | Anna Fišere |
Scenogrāfs | Miķelis Fišers |
Video māksliniece | Elīna Matvejeva |
Video operatore | Inese Tīkmane |
Video režisors | Kārlis Zemītis |
Skatītāju vērtējums
Kritiķu viedoklis
Aspaziju tāpat kā Šekspīru mūsdienās vairs nevar iestudēt «viens pret vienu», bet izveidot mūsdienīgu lugas teksta variantu gan ir iespējams
Vai aiziet no sevis ir aiziet nāvē? Vai tiešām divreiz vienā upē neiekāpt? No Eiropas seno mītu dzelmes un baltu folkloras dzīlēm līdz ibseniskām notīm un bergmaniskas smagmes. Tas viss spoguļojas režisores Ingas Tropas izrādē “Zalkša līgava”, kas Jaunajā Rīgas teātrī radīta pēc Aspazijas lugas “Zalša līgava” (1927) motīviem. Skatītāja acu priekšā dzimst nenovēršama traģēdija, kurā atbalsojas Antigones spēks un Mēdejas liktenis.
Simbolu drāma pārvērtusies par vīrieša un sievietes attiecību drāmu, kur viena sieviete iesprostota starp diviem atšķirīgi domājošiem, dažādas vērtības un apziņas līmeņus pārstāvošiem vīriešiem.
Iemesls Aspazijas retajai klātbūtnei uz Latvijas teātru skatuvēm nav laikmetīga potenciāla trūkums, un Ingas Tropas izrāde "Zalkša līgava" Jaunajā Rīgas teātrī to apstiprina.
Režisores Ingas Tropas jaunākā izrāde Zalkša līgava Jaunajā Rīgas teātrī raisa ļoti pretrunīgas sajūtas. No gandrīz hipnotiska valdzinājuma līdz ļoti strīdīgām pārdomām un neatbildētiem jautājumiem.
.. to nevaru nosaukt par izrādi jeb skatuves mākslas darbu, jo teātra estētika un paņēmieni savienoti ar video, radioteātri, mūziku kā nepārtrauktu, patstāvīgu slāni un citiem izteiksmes veidiem. Tas ir savdabīgs multimediāls projekts..