Sergejs Dovlatovs ir viens no nozīmīgākajiem 20.gadsimta otrās puses krievu un padomju rakstniekiem. Viņa darbi lielā mērā sakņojas autora biogrāfijā. Dovlatovs ārkārtīgi smalki un ar humoru apraksta kā savu aprindu ļaudis – literātus un žurnālistus, tā arī vienkāršus strādniekus. Viņa varoņus apvieno laikmets – padomju stagnācijas laiks. Noveļu ciklā “Kompromiss” Dovlatovs attēlo savu dzīvi Tallinā, kad viņš bija laikraksta “Padomju Igaunija” korespondents. Zaudējis darbu Ļeņingradā, saņēmis atteikumu jebkad publicēt savus darbus, jaunais žurnālists dodas uz Igauniju. Padomju laikā Baltijas valstis (Pribaltika) tiek uzskatītas par vietu, kur valda uzskatu brīvība. Viņš cer, ka te izdosies paslēpties no padomju realitātes un publicēties. Tomēr laiki mainās, un liberālismu nomaina skarbas vajāšanas, brīvdomība tiek sodīta, bet kompromiss izrādās vien kārtējā fikcija. Iestudējums rosina domāt par to, kāda ir kompromisa cena, ar ko ir jāsamierinās, lai tiktu sadzirdēts. Un kā tajā nepazaudēt sevi. Izrāde par laiku, par cilvēkiem – žurnālistiem un avīžniekiem, strādniekiem un ārstiem – vienkāršiem padomju, igauņu pilsoņiem, kā arī par Pribaltiku – par Tallinu un Baltijas jūru.