Baltiešu Gredzens
Latvijas Nacionālais teātrisMēs neesam tikai mēs, mēs dzīvojam un topam citiem līdzās. Vairāku gadsimtu garumā – līdzās vācbaltiešiem, aizgūstot viņu dziesmas un daudz ko citu. Retrospekcija no Aurela bērnības līdz 1939. gadam dos iespēju iepazīt vairāku muižu ļaudis un viņu likteņus, bet pirmām kārtām ļaus ieraudzīt Latviju un tās lauku ainavu no vācbaltiešu skatu punkta. No nogrimušas un izzudušas Atlantīdas skatu punkta.
Galerija
Komanda
Performanti
Radošā komanda
| Autori | Zigfrīds fon Fēgezaks Inga Ābele Viesturs Kairišs |
| Horeogrāfe | Jana Jacuka |
| Kostīmu māksliniece | Rūta Kuplā |
| Režisors | Viesturs Kairišs |
| Leļļu mākslinieki | Natālija Davidoviča Ilze Egle |
| Leļļu režisore | Māra Uzuliņa |
| Gaismu mākslinieks | Oskars Pauliņš |
| Mūzikas autori | Aldis Liepiņš Edgars Zīle Aldis Liepiņš Juris Vaivods |
| Pianisti | Aldis Liepiņš Mārtiņš Zilberts |
| Producents | Jānis Kaijaks |
| Scenogrāfi | Toms Babčuks Viesturs Kairišs Anete Bajāre-Babčuka |
| Tulkotājs | Edvīns Raups |
Skatītāju vērtējums
Kritiķu viedoklis
Viestura Kairiša izrādēs bunraku ir estētiska, tehniska un konceptuāla izvēle
Runāt par vēsturi nozīmē izaicināt uz viedokļu tuvcīņu. Arī šoreiz režisora Viestura Kairiša iestudējums Nacionālajā teātrī “Baltiešu gredzens” ir skatpunktu sadursmes vieta, zemei putot un šņirkstot zem kājām. Šis darbs ir savdabīgs rekviēms aizgājībai politisko manipulāciju laikā, noslaukot laika aizelpoto lodziņu uz it kā muižu laužu likteņiem laikā līdz 1939. gadam, bet vairāk tomēr ļaujot ieraudzīt kāda laikmeta beigas.
Baltiešu gredzens dod iespēju Viesturam Kairišam atgriezties pie Riharda Vāgnera mūzikas un vēlreiz izmantot lelles
Recenzija par Latvijas Nacionālā teātra izrādi “Baltiešu gredzens” Viestura Kairiša režijā
Par režisora Viestura Kairiša Nacionālajā teātrī iestudēto izrādi "Baltiešu gredzens".
Nacionālā teātra izrāde Baltiešu gredzens — interesanta tēma, pretrunīgs iestudējums