Baltiešu gredzens
Latvijas Nacionālais teātrisMēs neesam tikai mēs, mēs dzīvojam un topam citiem līdzās. Vairāku gadsimtu garumā – līdzās vācbaltiešiem, aizgūstot viņu dziesmas un daudz ko citu. Retrospekcija no Aurela bērnības līdz 1939. gadam dos iespēju iepazīt vairāku muižu ļaudis un viņu likteņus, bet pirmām kārtām ļaus ieraudzīt Latviju un tās lauku ainavu no vācbaltiešu skatu punkta. No nogrimušas un izzudušas Atlantīdas skatu punkta.
Galerija
Komanda
Performanti
Radošā komanda
| Scenogrāfa asistenti | Toms Babčuks Anete Bajāre-Babčuka |
| Autors | Zigfrīds fon Fēgezaks |
| Horeogrāfe | Jana Jacuka |
| Kostīmu māksliniece | Rūta Kuplā |
| Režisors | Viesturs Kairišs |
| Leļļu režisore | Māra Uzuliņa |
| Dramatizētāji | Viesturs Kairišs Inga Ābele |
| Leļļu meistari | Ilze Egle Natālija Davidoviča |
| Gaismu mākslinieks | Oskars Pauliņš |
| Muzikālais vadītājs | Juris Vaivods |
| Pianisti | Mārtiņš Zilberts Aldis Liepiņš |
| Scenogrāfs | Viesturs Kairišs |
| Tulkotājs | Edvīns Raups |
Skatītāju vērtējums
Kritiķu viedoklis
Viestura Kairiša izrādēs bunraku ir estētiska, tehniska un konceptuāla izvēle
Runāt par vēsturi nozīmē izaicināt uz viedokļu tuvcīņu. Arī šoreiz režisora Viestura Kairiša iestudējums Nacionālajā teātrī “Baltiešu gredzens” ir skatpunktu sadursmes vieta, zemei putot un šņirkstot zem kājām. Šis darbs ir savdabīgs rekviēms aizgājībai politisko manipulāciju laikā, noslaukot laika aizelpoto lodziņu uz it kā muižu laužu likteņiem laikā līdz 1939. gadam, bet vairāk tomēr ļaujot ieraudzīt kāda laikmeta beigas.
Baltiešu gredzens dod iespēju Viesturam Kairišam atgriezties pie Riharda Vāgnera mūzikas un vēlreiz izmantot lelles
Recenzija par Latvijas Nacionālā teātra izrādi “Baltiešu gredzens” Viestura Kairiša režijā
Par režisora Viestura Kairiša Nacionālajā teātrī iestudēto izrādi "Baltiešu gredzens".
Nacionālā teātra izrāde Baltiešu gredzens — interesanta tēma, pretrunīgs iestudējums