Zigfrīds fon Fēgezaks

Zigfrīds fon Fēgezaks (1888–1974) – Baltijas vācu rakstnieks, publicists un tulkotājs. Beidzis ģimnāziju Rīgā un teicami apguvis krievu valodu, pēc tam turpinājis studijas Tērbatas Universitātē, vēlāk – Berlīnē, Minhenē un Heidelbergā. Pirmos panākumus literatūrā Fēgezaks ieguva ar ekspresionistiskajām lugām Die tote Stadt ("Mirusī pilsēta", 1923) un Der Mensch im Käfig ("Cilvēks būrī", 1926), kuras piedzīvoja pirmizrādes Kotbusā un Prāgā. Radošajā darbā Fēgezaks bija daudzveidīgs, darbojies arī bērnu literatūrā, publicējis humoristisko dzeju, ceļojuma aprakstus un tulkojis, galvenokārt no krievu valodas, rakstījis kriminālromānus, stāstus un noveles. Baltijas kultūrā Zigfrīds fon Fēgezaks plaši pazīstams ar savu daļēji autobiogrāfisko romānu epopeju "Baltiešu traģēdija" (Baltische Tragödie), romānu virkni, kas sastāv no trim daļām un aplūko notikumus Baltijā no rakstnieka dzimšanas brīdim līdz 20. gs. 30. gadu otrajai pusei. 1957. gadā nāk klajā triloģijas turpinājums un noslēgums – romāns "Pēdējais cēliens" (Der letzte Akt), kurā rakstnieks atskatās uz notikumiem Latvijā 30. gadu otrajā pusē, t. sk. uz vācbaltiešu izceļošanu. Baltijai liela loma arī Fēgezaka dzejā.