Zigfrīds fon Fēgezaks
Zigfrīds fon Fēgezaks bija Baltijas vācu rakstnieks, publicists un tulkotājs, miris 1974. gadā.
Fēgezaks beidza ģimnāziju Rīgā un teicami apguva krievu valodu. Studijas turpināja Tērbatas Universitātē, vēlāk Berlīnē, Minhenē un Heidelbergā. Pirmos literāros panākumus viņam atnesa ekspresionistiskas lugas, kas piedzīvoja pirmizrādes Kotbusā un Prāgā. Viņš rakstīja arī bērnu literatūru, humoristisko dzeju, ceļojumu aprakstus, kriminālromānus, stāstus un noveles. Tulkoja galvenokārt no krievu valodas. Baltijas kultūrā plaši pazīstama ir viņa daļēji autobiogrāfiskā romānu triloģija, kas aplūko notikumus Baltijā no rakstnieka dzimšanas brīža līdz 20. gadsimta 30. gadu otrajai pusei. Baltijai ir liela vieta arī viņa dzejā.
Par literāro darbu Fēgezaks saņēma Literatūras veicināšanas fonda balvu (1961) un Eslingenes mākslinieku ģildes Austrumvācu literatūras balvu (1963).