Muzikāla pasaka ģimenei pēc Ernesta Teodora Aamadeja Hofmaņa (1776-1822) pasakas "Riekstkodis un peļu ķēniņš"  motīviem (P.Čaikovska mūzika)

Ir Ziemassvētku vakars Štālbaumu ģimenes pagraba dzīvoklītī.
Māsiņas Marija un Luīze dedzīgi strīdas par to, vai brīnumi mēdz notikt.
Ciemos ierodas krusttēvs Droselmeijers ar dāvanām – Luīze saņem greznu mūzikas lādīti, bet Marija – koka lelli, kas šķeļ riekstus – Riekstkodi. Krusttēvs ir lielisks stāstnieks,
un pēc Marijas lūguma uzsāk stāstu, kas sākas, kā jau stāstiem pienākas, ar
“reiz, sensenos laikos…” Cik gan liels ir meitenes pārsteigums,
kad stāsta varoņi atdzīvojas – tajā ir gan Karalis un Karaliene, gan princese Pirlipata,
kura mats matā līdzinās Marijas māsai, gan ļaunā Peļu ķēniņiene ar savu meitu,
bet galvenais varonis izrādās neglītais Riekstkodis…
bet varbūt viņš nemaz nav tikai lelle?

Teātris “Joriks” ir sagatavojis krāšņu dāvanu bērniem un tiem pieaugušajiem, kuros ir dzīvs bērna prieks. Tā ir muzikāla izrāde pēc Ernsta Hofmaņa 1816. gadā publicētās pasakas “Riekstkodis un peļu ķēniņš” motīviem. Visiem zināmā P.Čaikovska baleta “Riekstkodis” (1892.) pamatā ir M.Petipā librets, kurā ir atstātas vien dažas pasakas sižeta līnijas. “Jorika” iestudējums pamatā ir oriģinālais Hofmaņa stāsts, no kura skatītāji uzzina to, kā Riekstkodis ir kļuvis par Riekstkodi un kāpēc pie visa ir vainojamas…peles!

Režisors Aivars Pecka saka “Tā ir izrāde par Ziemassvētku brīnumu – par brīnumu, kuru rada bērna ticība un  kuru mēs gaidām Ziemassvētkos, neskatoties uz to, ka esam kļuvuši pieauguši un skeptiski”. Teātra krievu trupas aktieriem ir iespēja atkal demonstrēt savas lieliskās vokālās dotības, uzvedumā redzamās dejas iestudējusi jaunā horeogrāfe Olga Bočarņikovs, bet mazo pavāru un peļu lomās iejutušies bērnu un jauniešu teātra studijas audzēkņi, kā arī  deju studijas “StopTime” dejotāji. Pasakas atmosfēru iestudējumā uzbur P. Čaikovska skaņdarbi – ne vien no baleta “Riekstkodis”, bet arī citi. “Viņa mūzika ir tik ģeniāla, ka mēs to varam tikai apbrīnot. To patiesi var uzskatīt par vienu no izrādes galvenajiem varoņiem” atzīmē A. Pecka.