Ir 1973. gads, mirst izcilais operdziedātājs Jānis. Mirkli pirms nāves viņš sastop ļaudis, kuru pulkā dzīvojis – padomju latviešus tos, kuriem Jāņa talants vairāk bijis vajadzīgs pašu izdzīvošanas spēlē, ko sauc par Latvijas Padomju sociālistisko republiku. Pie Jāņa viesojas gan kolēģis, kas nodevis, gan čekas aģents, kurš ar savu izdzīvošanas māku lepojas, gan krievu ģenerālis un pat itāļu metalurgs. Raibajā spēlē nākas piedalīties arī tiem, kuri nespēj tās dubultajos standartos iederēties. Stāsts par mums – par vērtībām, par spēju tās piemirst, lai dzīvotu laimīgi. Par pasauli, kurā dziesma ir vien aizsegs rūgtai patiesībai. Tikai ne Jānim, naivajam Antiņam. Izrādes pamatā ievērojamā latviešu tenora Jāņa Zābera biogrāfijas meti.