Gistava Flobēra 1856.gadā sarakstītais romāns „Bovarī kundze" tiek uzskatīts par pasaules literatūras šedevru un visu laiku labāko romānu līdzās Ļeva Tolstoja „Annai Kareņinai". Paralēles starp šiem romāniem var vilkt arī sižetā - Emma Bovarī ir ārsta sieva, kuru moka garlaicība, kura dzīvo pāri saviem līdzekļiem un ielaižas grēcīgos sakaros, lai izrautos no provinciālās dzīves tukšuma un vienmuļības. „Bovarī kundzes" cilvēcisko kaislību demonstrējums ir tik ticams un saprotams tādēļ, ka šajā kaislību melodrāmā Flobērs ir aprakstījis reālus sava laika notikumus kādā ģimenē. Šeit praktiski nav pozitīvo varoņu, un ik notikumu pavērsienā ir jūtama autora skepse pret cilvēka dabu un rakstura vājībām. Tomēr Flobērs pilnībā nostājas līdzās saviem varoņiem - slavens ir viņa teiciens „Bovarī kundze esmu es pats!"